arstesanas-atlabsana-nepadodies

Tas, kas mūs dzīvē sagaida, kādi izaicinājumi un pārdzīvojumi būs mūsu ceļā, nav zināms nevienam. Katra jauna diena var nest visaugstākos kāpumus un zemākos kritumus. Un slimība vai nelaimes gadījums ir viens no šiem zemākajiem punktiem, no kura tā īsti nav pasargāts neviens. Kad piedzīvojam tuva cilvēka grūtos brīžus, gribam visā palīdzēt, atbalstīt. Bet lielākoties viss tomēr ir paša cilvēka rokās.

Kāda ir motivācija pārvarēt sarežģījumus un atkal dzīvot.

 

Pēc ilgstošām slimībām, operācijām un nelaimes gadījumiem bieži vien cilvēki nonāk situācijā, kad jūtas atkal kā mazi bērni, jo no jauna jāmācās viselementārākās prasmes — staigāt, runāt, kustēties, ēst un darīt to, kas ikvienam veselam cilvēkam ir tikai automātiska rīcība. Bet ilgstoši gulošiem un dažādu traumu un slimību pacientiem tas ir milzīgs pārbaudījums — iemācīties no jauna dzīvot un par sevi parūpēties.

 

Šādos gadījumos pacientam priekšā ir gara un grūta ārstēšanās un terapija. Pamatā tas ir fizioterapeits, kurš izvēlas labākās metodes un pieeju katram pacientam, lai tieši viņa situācijā varētu panākt pēc iespējas paliekošākus un labākus rezultātus, palīdzot apgūt visas dzīvei nepieciešamās prasmes no jauna.

 

Tas darbs, ko veic fizioterapeits kopā ar pacientu, nav izdarāms vienā dienā, pat ne dažās nedēļās. Tam paiet daudzi mēneši un varbūt pat ilgāks laiks. Protams, ka daudz atkarīgs no tā, kāds ir pacienta stāvoklis, kādas ir bijušas traumas un slimības. Arī no tā, vai ir notikusi pilnīga vai daļēja ķermeņa atveseļošanās. Lai gan bieži vien sabiedrībā valda uzskats, ka fizioterapeits jau nav nekāds ārsts, viņš vispār nav jāuztver nopietni, tomēr tas ir maldīgi, jo tieši fizioterapeits ir ļoti būtisks atveseļošanās ķēdes posms, kas ļauj atjaunot dzīves kvalitāti pacientiem, kuru kustību aparāts un prasmes ir traucētas pēc nelaimes gadījuma vai slimības.

 

Iztrūkstot fizioterapijas posmam, cilvēka tālākā dzīves kvalitāte var arī vairs nekad nebūt tāda, kāda tā bija agrāk.

Leave a Reply