mamma

Cik bieži mēs, pieaugušie, atceramies par savām mammām? Diemžēl, daudzi atzīst, ka vien pāris reizes gadā. Vārdadienā, dzimšanas dienā, ja kāds atgādina, arī mātes dienā. Bet vai mammām vajag atsevišķu dienu, lai tikai viņas top samīļotas, apskautas un mīļi sveiktas?

Sieviete un vīrietis. Divi mīloši cilvēki, kas viens otru atraduši un lēmuši radīt savu bērnu – sev tik ļoti līdzīgu, trauslu, atkarīgu būtni, kas jāmīl un kam jābūt blakus ik mirkli. No sievietes un vīrieša rodas bērns. Radība, kas nekad neizdzīvotu viena uz zemes, ja blakus nebūtu mamma. Mamma, kas baro, nomazgā, aprūpē un liek sev pie sirds, ieaijā un mierina, kad kreņķis.

Bet no kura brīža sievieti var saukt par mammu? Vai tikai tad, kad bērns jau piedzimis? Nē. Sieviete kļūst par mammu no tā brīža, kad uzzin, ka zem sirds tiek nēsāts bērns, kam tagad jākļūst par galveno viņas prioritāti. Pēc tā, kā sieviete tad uzvedas, redzams, kāda māte viņa būs savam bērnam.

Ir sievietes, kas rūpējas par sevi, par gaidāmo mazuli, par mājas soli un savu vīrieti. Viņām parādās vēl lielāka dziņa izrādīt savu sievišķību un noteikti to, kas notiek mājās. Sievietes, kas apmeklē visas nepieciešamās pārbaudes, dodas uz ultrasonogrāfiju, kontrolē svaru un ēd sabalansēti… Tās kļūst par mātēm, kas domā par saviem bērniem mūžam.

Diemžēl ir tādas, kam nerūp ne pašas labsajūta, ne gaidāmā bērna. Cigaretes, alkohols, našķi un saldumi sabalansēta ēdiena vietā… Priekš kam ultrasonogrāfijas bilde, ja mazais tāpat “piedzims – tad redzēs”.

Sievietei grūtniecības laikā ultrasonogrāfija jāapmeklē vairākas reizes. Tas nepieciešams, lai kontrolētu, vai mazulim mātes vēderā viss ir kārtībā. Ultrasonogrāfijas pārbaude tiek taisīta ne tikai pie sava ginekologa, bet arī skrīningos, kuros nosaka, vai mazulis attīstās pareizi un vai tam nav kādu defektu, kas traucētu attīstību. Rīgā dzīvojošās sievietes to var izdarīt, piemēram, Rīgas Dzemdību namā.

Vecāki bērnam ir divi. Grozi kā gribi. No vienas mātes bērns nekādi rasties nevar. Tāpēc arī par vecākiem kļūst abi, ne tikai mamma. Arī tētim ir par tādu jākļūst vai vismaz jāiemācās būt par tēti laika gaitā. Ne visas mammas piedzimst par mammām, sievietei mātes instinkts var parādīties arī  tikai laiku pēc mazuļa piedzimšanas. Šeit nav vietas pārmetumiem vai nosodījumam.

Pirmais mazulis vecākiem vienmēr ir kas jauns. Pavisam jauns. Kad viss vēl šķiet tik nezināms, svešs. Šķiet neiespējami pieņemt kādus lēmumus, ja nav saprotams, ko vispār ar mazo kunkulīti darīt, kā viņam pieskarties.

Tāpēc vien mammas ir jāmīl un jāsaprot. Mamma izcieš lērumu sāpju un neērtību ne tikai dzemdību laikā vien. Liela daļa dieviešu grūtniecības sākumā cīnās ar lieliem nelabumiem, svara kritumu, reiboņiem. Kad vēders sāk augt un mazais puncī jūtami kustēties, tad var parādīties miega problēmas. Tāpat neviena mamma neaizmirsīs, cik grūti naktīs bijis pagriezties no vieniem sāniem uz otriem, cik grūti bijis uzvilkt zeķes un kurpes un cik grūti bijis nomazgāties dušā, jo licies – vietas paliek aiz vien mazāk.

Tomēr, vai tas viss nav bijis tā vērts? Lai kā nebūtu sāpējis, katra mamma darītu visu to vēlreiz un vēlreiz. Jo mātes mīlestībai nav nekāda sakara ar sāpēm un neērtībām.

Apsveiciet savas mammas. Tāpat vien, bez lieka iemesla – šodienā. Jo mamma ir tā, kas mums visiem devusi dzīvību!

Leave a Reply